Metalfans

UEFA prezidents Mišels Platīnī (attēlā) visai atzinīgi novērtējis Čehijas un Slovākijas Futbola federāciju ieceri veidot apvienoto futbola līgu. Apmēram 70 gadu pastāvēja tāda valsts - Čehoslovākija.


Pēc pašreizējiem UEFA noteikumiem šāda apvienošanās nav atļauta, taču Platinī šo ideju atzinis par interesantu un "pozitīvu". Tagad abu valstu federācijām un UEFA ir jāizstrādā precīza koncepcija un jāizpēta visi par un pret. Tikai tad varēs pieņem galīgu lēmumu.

Varbūt šis Mišela Platinī atzinums dos jaunu elpu arī Baltijas Futbola līgai. Šīs līgas idejai jau ir gana ilga vēsture, taču tai traucēja tieši UEFA funkcionāru vēsā attieksme pret reģionālu līgu, kas aizstātu valsts čempionātus. Ja Čeho-Slovākijas līga kļūst par realitāti, tad arī reālai nevis vairāk virtuālai, kāda tā ir šobrīd, Baltijas līgai šķēšļu būtu mazāk. Šobrīd Baltijas līga ir tāds trešās šķiras turnīrs. Taču skaidri redzams, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas čempionāti katrs par sevi drīzāk eksistē un stagnē nekā attīstās.

kamēr Baltijas valstīm, īpaši Latvijai, ar Platinī ir ļoti labas attiecības, tās ir jāizmanto arī valstiskās interesēs!

http://sportacentrs.com/futbols/izlases/jaunumi/13122010-ukrainu_psihologe_euro_2012_talismani_izs

Starp citu, par Vāciju runājot, Dortmunde ir uzstādījusi jaunu rekordu bundeslīgas vēsturē: pirms tā saucamās ziemas pauzes: pēc 17 spēļu kārtām nevienai komandai vēl nekad nav bijuši 43 punkti. 14 uzvaras, 1 neizšķirts un 1 zaudējums. Pietam, pēdējā kārta vēl tiks aizvadīta šonedēļ, tā kā visas iespējas tikt pie 46 punktiem.

Interesanti, ka nezaudēto spēļu rekords gan pieder Minhenei un Leverkūzenei (22 nezaudētas spēles pēc kārtas, sākot no sezonas sākuma), bet tieši punktu ziņā Dortmundei ir rekords. Tas tāpēc, ka savulaik Bayern un Bayer bijuši mazāk uzvaru un daudz vairāk neizšķirtu.

Mediji: Katara uzpirkusi FIFA izpildkomitejas biedrus
Publicēta: 15:23 16.12.2010.
Vašingtona, 16.dec., LETA. Pazīstamā ASV izdevuma "Newsweek" apskatnieks Džonatans Alters nācis klajā ar paziņojumu, ka Kataras delegācija pirms Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) izpildkomitejas balsojuma par 2022.gada Pasaules kausa finālturnīra rīkotājvalsti uzpirkusi tās biedrus.
Kā zināms, decembra sākumā notikušajā FIFA izpildkomitejas balsojumā 2018.gada Pasaules kausa izcīņas organizēšana tika uzticēta Krievijai, bet 2022.gada - Katarai.
Alters savā īso vēstījumu sociālā tīkla "Twitter" profilā nācis klajā ar paziņojumu, ka katrs izpildkomitejas biedrs, kurš atdevis savu balsi par labu Katarai, saņēmis čeku desmit miljonu ASV dolāru (5,3 miljonu latu) vērtībā.
Kā par pausto informāciju vēsta Krievijas laikraksts "Sport-Ekspress", Alters atsaucas uz drošiem informācijas avotiem.
LETA jau vēstīja, ka balsojuma ceturtajā kārtā, kurā uz čempionātu pretendēja vairs tikai Katara un ASV, Katara saņēma 14 balsis, kas bija pietiekoši, lai iegūtu tiesības rīkot finālturnīru.
Tādējādi noprotams, ka izpildkomitejas locekļu uzpirkšanai Katara, pēc Altera teiktā, iztērējusi 140 miljonus dolāru (74,5 miljonus latu).
Kā ziņots, Kataras kandidatūra Pasaules kausa izcīņas finālturnīra rīkošanai piedāvāja potenciālo izdevumu tāmi 80 miljardu dolāru (42,5 miljardu latu) apmērā.
Kā zināms, uz 2018.gada Pasaules kausa rīkošanu pretendēja arī Spānijas un Portugāles, kā arī Nīderlandes un Beļģijas apvienotās kandidatūras. Tāpat finālturnīru rīkot vēlējās arī Anglija.
Savukārt par 2022.gada turnīru bez Kataras un ASV cīnījās arī Austrālija, Japāna un Dienvidkoreja.
Kā ziņots, Latīņamerikas un Āfrikas valstis nepretendēja uz 2018. un 2022.gada finālturnīriem, jo šogad sacensības notika DĀR, bet 2014.gadā tās risināsies Brazīlijā.
LETA jau vēstīja, ka sākotnēji FIFA izpildkomitejā bija 24 biedri, bet pēc skandāla par gatavību pārdot savas balsis no tās tika izslēgti Okeānijas Futbola konfederācijas (OFC) prezidents Reinalds Temarī un Nigērijas pārstāvis Amoss Adamu.