Metalfans

Prohorenkovs sāka kā uzbrucējs, bet tajā pozīcijā neizskatījās pārliecinoši. Pietrūka ātruma. Pēc tam tika pārbīdīts savā ierastajā pozīcijā zem uzbrucējiem (a) un Akahoši aizgāja vairāk uz priekšu. To varēja labi redzēt. Mēs klātienā gribējām, lai ātrāk maina virsū Kavaļausku, kam ir labs ātrums. Varbūt Grebi nevajadzēja nomainīt salīdzinoši ātri, jo pēc tam mums padevās vairāki sakarīgi centrējumi.

Lai gan vārds "ierastā pozīcija" Abramčikam laikam nepiestāv

Redzēs, ko Abramčiks izdomās pret Skontiem. Zinot Starkovu, viņi brauks uz Liepāju pēc viena punkta ar ko viņiem lieliski šoreiz pietiek, tātad atdos mums iniciatīvu un izies uz pretuzbrukumiem. Tāpēc būs ļoti precīzi jāspēlē aizsardzībā. Tā man šķiet.

Neticu, ka skonti lieki riskēs, jo viņiem pilnībā pietiek ar punktu. Visticamāk momentu nebūs daudz, atkal jautājums vai mums ir uzbrucējs, kas var izmantot vismaz 1 no 3-4 izdevībām??

Izskatījās, ka Akahoši nav pieradis spēlēt kā uzbrucējs, viņam pietrūka kustības uz priekšu, laikam vairāk ieradis uzbrukt no 17-20 metru attāluma. Vārtu gūšanas epizode šādu versiju it kā apgāž, bet no otras puses - tas izskatījās pēc klasika ātra pretuzbrukuma, kurā visa trijotne precīzi nospēlēja.
Ventspilij arī sastāva rotācija sezonas laikā bijusi diezgan liela, pret skontiem tāds triks kā sanāca Rafaļskim-Kavaļauskam-Akahoši varētu arī neizdoties, jo skonto sastāvs ir stabilāks, tātad saspēlētāks. Uz Liepāju lielākā daļa Latvijas komandu brauc ar domu par vienu punktu, bet Starkova mīlestība uz pretuzbrukumu futbolu, tavu teoriju tikai pastiprina.
Protams, tādā spēlē arī standartu nozīme varētu būt liela, nu un, protams, tas, ka mums vairāk gribēsies uzvarēt. Ka tik pārāk neatveras. varbūt prātīgāk būtu spēlēt ar 4 izteiktiem aizsargiem?

skontus mums vajag vinnēt ar divu vārtu pārsvaru, lai savstarpējās spēlēs esam labāki.

Starp citu, vēl jau Rakelam ar Žunioru jāpacīnās par labākā vārtu guvēja titulu. Gados jaunu futbolistu tas varētu papildus motivēt.
Deniss, manuprāt, gan jau tagad ir 1. vietā, jo vienāda vārtu skaita gadījumā šādos topos parasti augstāku vietu ieņem tas spēlētājs, kurš ir guvis mazāk vārtus ar pendēlēm, tātad Rakels.

Tieši tā, Rakelam ir jau tagad jābūt priekšā Žunioram. LFF lažo.

Akahoši varētu būt labs kandidāts uz oktobra/novembra labākā spēlētāja titulu. Beidzot kāds no LM varbūt to iegūs.

Redzēs, kas ar horvātu. Viņš pats paprasīja maiņu spēlē ar FKV. Jācer, ka nekāds būtisks savainojums nav.

Jā, grūti pateikt vai 3 aizsargi vai 4. Ja 3, tad Miceikam baigi labi jāatsrādā sava pozīcija.

Eh, kur ir Grigorčuks...
Anatolijs Kreipāns autors

Nuncio Dzavetjeri tā arī īsti nezināja, kā "uzkurināt" komandu un kā uzvarēt tik svarīgā spēlē.

Iespējams, ka tā pēc zaudējuma "Liepājas metalurgam" nodomāja arī kāds no FK "Ventspils" līdzjutējiem, taču tā pēc spēles skumji noteica Jurijs Andrejevs. Liepājnieku kluba direktors bija priecīgs par savas komandas uzvaru, taču viņš ir arī Latvijas futbola patriots un viņam skumji bija redzēt, kā pārvērties trīskārtējais Latvijas čempions un ka tas vairs neatgādina UEFA Eiropas līgas grupu turnīra komandu vai kaut Baltijas Triobet futbola līgas šā gada fināla komandu.

Kas attiecas uz Romānu Grigorčuku, tad viņš ir dzimtajā Ivanofrankovskā un drīz varētu stāties pie stūres kādam Ukrainas virslīgas klubam. Grigorčuka pēkšņās aizbraukšanas iemesli no Ventspils pēc komandas vēsturiskās (visam Latvijas futbolam) ievešanas UEFA Eiropas līgas grupu turnīrā jorpojām ir miglā tīta. Tieši tāpat kā pēkšņā kluba attīstības kursa maiņa, taču ne par vienu vai otru ir runa. Tieši tāpat kā nav domas apšaubīt FK "Ventspils" izvēlēto ceļu, jo daži jauni pašmāju spēlētāji jau ir parādījušies un jācer, ka pietiks pacietības nemainīt kursu, lai tie paspēj izaugt un nobriest. Līdz augļiem vēl jāpagaida. Runa ir par to, ka FK "Ventspils" izrādījās negatavs spēlei, kurā, iespējams, lielā mērā izšķīrās titula liktenis un uzvara kurā komandai varēja nevis tikai saglabāt (tās ir arī tagad) izredzes uz titulu, bet gan tās krietni paaugstināt. "Liepājas metalurgs" šajā spēlē bija gan mobilāks, gan emocijām bagātāks, gan cīņas alkstošāks. Robi sastāvā (Postņikovs un Čirkins) neskaitās, jo leipājniekiem tr;uka triju spēlētāju. Ventspilnieki "pārdega"? Iespējams. Nepaspēja apjēgt pēkšņi pieaugušās cerības un sagatavoties to izmantošanai? Iespējams. Objektīvi liepājniekiem tamlīdzīgā spēlē arī vajadzēja būt pārsvaram, jo Liepājas komandā ir krieni vairāk pieredzējušu futbolistu, taču - no otras puses - "metalurgi" jau diezgan reāli apzinās, ka no titula būs jāšķiras, viņu mērķis ir apsteigt ventspilniekus un ieņemt otro vietu. Vai tas ir lielāks kārdinājums nekā tas, kādam vajadzēja rasties ventspilnieku nometnē pēc "Skonto" zaudējuma Daugavpils "Daugavai"? Tas vienīgi varēja palīdzēt liepājniekiem spēlēt atbrīvotāk. Starp citu, uz tik svarīgo spēli Ventspils stadionā bija atnākuši tikai 1500 skatītāju (pēc protokola, tā ka patiesībā vēl mazāk), kaut gan ieeja uz spēli bija par velti... LTV7 tiešraide "atņēma" skatītājus? Muļķības. Tad jau Rīgas "Dinamo" hokeja spēlēs "Arēnai Rīga" vienmēr jābūt pustukšai. Lai ventspilnieki paši domā, par ko tas liecina, jo arī ne par to ir runa Grigorčuka pieminēšanas sakarā.

Iespējams, ka pašreizējā situācijā arī Grigorčuka vadībā ventspilnieki būtu zaudējuši (ja FK "Ventspils" vadība joprojām uzskata, ka Grigorčuks prot strādāt tikai ar jau gataviem meistariem, bet ieteiktu atcerēties Romāna trenera gaitas Daugavpilī...), taču esmu pārliecināts, ka viņi sistos "līdz pēdējam šāvienam" un emocijas laukumā plūstu pāri malām.
Šajā sakarā nemetīsim visus akmeņus ventspilnieku galvenā trenera Nuncio Dzavetjeri virzienā, kaut arī nevar nepiekrist, ka viņš nav tāds komandas motivētājs kā Grigorčuks, ka viņš neprot tā sagatavot komandu un katru tās spēlētāju konkrētam mačam un pat konkrētam pretspēlētājam un līdz ar to konkrēta uzdevuma veikšanai laukumā. Pašiem futbolistiem arī jāuzņemas atbildība. Ja viens no Ventspils komandas līderiem intervijā atzīst, ka viņš pēc treniņiem vairs neslīpē soda sitienus (jau visu prot?!), tad komentāri, kā saka, ir lieki. Tad nav jābrīnās, ka pat ļoti izdevīgās standartsituācijās bumba lido visur kur, taču tikai ne vārtos, tad nav jābrīnās, ka dažu futbolistu izaugsme ir labākajā gadījumā apstājusies. Vainīgs Dzavetjeri? Arī viņš un viņa palīgi, bet ne tikai. Vispirms jau laikam pašam jābūt mērķim kaut ko sasniegt, treneris var tikai palīdzēt to izdarīt. Grigorčuku daudzi uzskatīja par pārāk stingru treneri, pat par despotisku treneri. Pats būdams darbaholiķis šā vārda labākajā nozīmē, viņš prasīja vismaz tamlīdzīgu pašatdevi arī no spēlētājiem. Laikam jau citādi nav iespējams, kaut ko patiešām sasniegt. Tajā skaitā, arī jaunos talantus par meistariem audzinot.

Starp citu, itālis spēles laikā esot dzimtajā valodā baigi bļaustījies mūsu rezervistu soliņa virzienā. Konteksts - nu kāpēc jums to (uzvaru) vajag?

Simboliskā izlase bez Astafjeva un Cauņas
Ilvars Koscinkevičs autors

Futbola sezonas beigas spēlētājiem ir patīkamas ne tikai tāpēc, ka varēs atvilkt elpu. Klāt arī dažādu aptauju un vērtējumu laiks, kas nevar iztikt arī bez sezonas simboliskās izlases nosaukšanas. Katram tā noteikti būs sava un varbūt nedaudz citādāka, taču šis gads vienā ziņā vieno - izvēlēties 11 sezonas labākos LMT virslīgas spēlētājus būs sarežģītāk un piņķerīgāk nekā iepriekš.

Labi atminos, ka pērn, domājot par simbolisko izlasi, galva bija mazliet jāpalauza tikai par vienu vai divām pozīcijām. Un ne tādēļ, ka nebūtu no kā izvēlēties. Gluži otrādi - bija sīva konkurence par labāko spēlētāju lauriem. Šogad esam otrā grāvī. Bez vilcināšanās sezonas izlasē varu likt tikai malējo aizsargu Grigoriju Čirkinu (FK "Ventspils"), lietuviešu centra pussargu Tomasu Tamošausku ("Liepājas metalurgs") un vicečempionu snaiperi pussargu Juriju Žigajevu (FK "Ventspils"). Pārējie uzvārdi nāk ar zināmām zobu sāpēm.

Vārtsargi
Izvēle sliecas uz Marku Bogdanovu, lai gan viņa pārstāvētā Jelgavas komanda cīnās par vietas saglabāšanu virslīgā, un arī ielaidusi visai daudz. Uz Marka sirdsapziņas lielos vilcienos melnu traipu nav. Viņš ir bijis pārliecinošs gan uz līnijas, gan izgājienos. Lai gan Latvijas kausa izcīņa un arī UEFA Eiropas līgas spēles ir mazliet no citas operas, tās tikai apliecina, ka Bogdanovs patiesi ir labs kandidāts sezonās labākā vārtsarga lauriem. Viņam daudz bijis jāglābj, un viņš to veiksmīgi arī darījis.

Markam nopietns konkurents būtu bijis bijušais FK "Ventspils" vārtsargs Aleksandrs Koliņko, taču viņš kopš augusta karjeru turpina Krievijā. Der piebilst, ka, izvēloties simboliskās izlases dalībniekus, arguments nav tikai plika meistarība vien (šajā ziņā Koliņko droši vien visus atstātu "jaņos"), bet arī spēlētāja loma komandā, tas, cik viņš laukumā spēj, zinot viņa šā brīža meistarības līmeni un pieredzi. Pērn labākā laurus izpelnījās Viktors Spole, taču šogad viņa glābēja prasmes "Liepājas metalurgā" pamanīt bija grūtāk. Tāpēc šā brīža pieredzējušākais virslīgas vārtsargs varētu pretendēt vien uz rezervista statusu.

Ņemot vērā, ka "Skonto" ir līderis, pašsaprotami kā simboliskās izlases pretendentus uzlūkot visus šās komandas pamatsastāva spēlētājus. Tai skaitā vārtsargu Kasparu Ikstenu. U-21 izlases vārtu vīrs ir perspektīvs, taču pagaidām darbībā ir pārāk daudz nedrošības, lai bez vilcināšanās viņu nosauktu par pirmo numuru virslīgā. To pašu var teikt par Koliņko aizstājēju Aleksandru Vlasovu, kurš beidzot tiek pie regulāras prakses. No otras puses, Ikstenam ir nopietns arguments - maz ielaistu vārtu. Cik tas ir Kaspara, cik aizsargu un pārējās komandas nopelns, vislabāk zina "Skonto" treneri. Līdz sezonas beigām vēl atlikušas trīs spēļu kārtas, tāpēc nelielas korekcijas pašreizējā simboliskās izlases versijā nevar izslēgt. Ja Ikstens teicami aizvadīs izšķirošās spēles pret "Liepājas metalurgu" un FK "Ventspils", labākā vārtsarga laurus būs godam nopelnījis.

Aizsargi
Aizsargu izvēlē par labu nosliecos Grigorijam Čirkinam (FK "Ventspils"), Kasparam Dubram ("Skonto"), Vitālijam Smirnovam ("Skonto") un Valērijam Redjko (FK "Jelgava"). Čirkins ir viens no komandas līderiem. Spēlējot aizsarga pozīcijā (tika izmantots arī vidējā līnijā), deva svarīgu pienesumu uzbrukumā. Grigorijam ir viens no labākajiem tālsitieniem virslīgā, un to viņš nereti arī izmantoja. Arī Redjko bija liela loma uzbrukuma veidošanā - liela daļa no tiem sākās tieši viņa kreisajā aizsardzības malā. Runājot par skontiešiem, viņu veikumu raksturo komandas ielaistie vārti - trīspadsmit 24 spēlēs, kas ir labākais rādītājs virslīgā. Dubra izlaida sezonas pirmo daļu savainojuma dēļ, bet pēc atgriešanās apliecināja sevi kā vienu no līderiem. Kļūdas bijušas abiem, taču kopumā darbojas saskaņoti.

Meistarības ziņā ir vairāki spēlētāji, kuri teorētiski ir pārāki par minētajiem četriem (Pāvels Mihadjuks, Dzintars Zirnis u.c.), taču grūti dot priekšroku futbolistiem, kuri nav stabili pamatsastāva spēlētāji, turklāt, ņemot vērā prasmes, nerāda nekādus brīnumus. Izvēlē vairāk sliecos uz tiem, kuri sevi labi apliecinājuši visas sezonas garumā, nevis epizodiski. Jāņem vērā, ka no tiem, kuri vairāk prot, arī vairāk prasa...

Pussargi
Vidējā līnijā sevi vislabāk apliecinājuši Jurijs Žigajevs (FK "Ventspils"), Tomass Tamošausks ("Liepājas metalurgs"), Artūrs Zjuzins (FK "Ventspils") un Valērijs Afanasjevs ("Daugava"). Žigajevs var kļūt par otro pussargu Latvijas čempionāta vēsturē, kurš ir arī turnīra rezultatīvākais spēlētājs. Tiesa, gribētos, ka līdera nastu biežāk nestu arī izšķirošās cīņās pret citiem favorītiem. To, kas ir kas Liepājā, labi varēja redzēt UEFA Čempionu līgas spēlēs pret Prāgas "Sparta". Ja kāds nekrita ārā no Latvijas čempionu sastāva, tad tas bija lietuvietis Tamošausks. Problēma tā, ka viņam šosezon nepieteicās līdzvērtīgi palīgi, tāpēc vilciens, ko sauc par pirmo vietu, ir aizgājis. Zjuzins aizvada savu labāko sezonu - ir nosvērts un stabils, akurāts piespēlēs. Afanasjevs ir "Daugavas" līderis. To, ka uz viņu var paļauties grūtos brīžos, apliecina arī nesenais mačs pret "Skonto", kad Valērijs paveica lauvas tiesu vienīgo vārtu guvumā. Centra pussargiem nopietns konkurents bija Artis Lazdiņš (FK "Jelgava"). Droši vien vieta vienpadsmitniekā atrastos arī Aleksandram Cauņam ("Skonto"), taču viņš traumu dēļ spēlējis knapi divus mēnešus. Viņu atstāju rezervē, kas gan vairs nav gluži simboliskais vienpadsmitnieks.

Simboliskā izlase metusi loku vairākiem pussargiem, kuri pērn bija laureātu pulkā. Virslīgas labākais pussargs Maksims Rafaļskis ("Liepājas metalurgs") šogad bija paša ēna. To pašu varu teikt par Jevgēņiju Kosmačovu (FK "Ventspils"), kuru pērn atzina par virslīgas labāko spēlētāju vecumā līdz 21 gadam. Vitālijs Astafjevs? Viņš regulāri spēlēja vienīgi pirmajā riņķī.

Uzbrucēji
Izvēli salīdzinoši vienkāršu padara fakts, ka uzbrucēju kvalitātes labākais rādītājs ir gūto vārtu skaits. Šajā ziņā labākie ir Žuniors ("Skonto") un Deniss Rakels ("Liepājas metalurgs"). Protams, arī viņi izniekojuši lērumu izdevību, taču laikam vēl nav dzimis uzbrucējs, kurš sistu iekšā visas bumbas, kas pagadās ceļā.

Simboliskā izlase
Starta sastāvs
Vārtsargs Marks Bogdanovs (FK "Jelgava"); aizsargi Grigorijs Čirkins (FK "Ventspils"), Kaspars Dubra ("Skonto"), Vitālijs Smirnovs ("Skonto"), Valērijs Redjko (FK "Jelgava"); pussargi Jurijs Žigajevs (FK "Ventspils"), Tomass Tamošausks ("Liepājas metalurgs"), Artūrs Zjuzins (FK "Ventspils"), Valērijs Afanasjevs ("Daugava"); uzbrucēji Žuniors ("Skonto"), Deniss Rakels ("Liepājas metalurgs").

Rezervē: Kaspars Ikstens ("Skonto"), Jevgēņijs Postņikovs (FK "Ventspils"), Volodimirs Meļņiks ("Jūrmala-VV"), Artis Lazdiņš (FK "Jelgava"), Aleksandrs Cauņa ("Skonto"), Kristaps Grebis ("Liepājas metalurgs"), Oļegs Malašenoks (FK "Jelgava").
Treneris: Aleksandrs Starkovs.

kaut kā nedaudz jocīgi no FK Jelgavas tik daudz pārstāvju, bet krīt ārā no virslīgas - dīvaini un tie ir labākie, kas krīt ārā. (ieskaitot rezervistus)

Dīvaini, ka simboliskā izlase tiek veidota trīs kārtas līdz čempionāta beigām. Turklāt Koscinkēvičs ir centies būt oriģināls jautājumos, kuros tas nav vajadzīgs - visu cieņu Jelgavai par kausa iegūšanu, bet, ja komanda šīs izlases tapšanas brīdī atrodas priekšpēdējā vietā, tad argumenti: "uz sirdsapziņas lielos vilcienos melnu traipu nav" un "bija liela loma uzbrukuma veidošanā" ir smieklīgi.

Labi, Akahoši nav spēlējis visu sezonu, bet tikai pusi, bet tomēr, ja Starkovs, Abramčiks, Dzavetjeri un Pertija intervijās viņu piemin kā vienu no vadošajiem pussargiem virslīgā, tad par šādu autora izvēli tikai jāpabrīnās.

Abramčiks jau nav nekāds dižais spēlētāju slavētājs, tāpēc vēl, jo vairāk pēc spēles ar FKV viņa teiktais par japāni:

Такафуми Акахоши - один из лучших полузащитников чемпионата Латвии?

Да, конечно. Это отличный футболист. Все, что обычно говорят о японцах, можно смело отнести к Акахоши. Он трудолюбив, очень дисциплинирован, много работает и всегда стремится к прогрессу. Если бы мы имели такого игрока перед сезоном, то сейчас находились бы выше в турнирной таблице. Пригодился бы он сборной Латвии? О, об этом я не берусь судить. У вашей сборной есть сильный тренерский штаб, сильное руководство - это им решать такие вопросы. Я только знаю, что Такафуми Акахоши - это прекрасный футболист.

Ar Zirni līdzīgi - man liekas, ka viņam ir reāli aizvadīt 50% virslīgas spēļu, bet Dzinras tomēr ir vienīgais izlases aizsargs, kurš spēlē virslīgā.

Vēl viens Koscinkēviča sacerējums. Tīri par šodienas spēli.

Vai pieredze (Metalurgs) uzvarēs jaunību (Skonto)?

Lai spēles galotnē panāktu vēlamo rezultātu, treneri biežāk uzticas pieredzējušajiem spēlētājiem. Tā teikt, lai darbojas ar vēsu prātu, nevis ķer karstu, kas nereti raksturīgi gados jauniem spēlētājiem. Šis aspekts trešdien kārtējai izšķirošai spēlei par LMT virslīgas zeltu starp "Liepājas metalurgs" un "Skonto" komandām piemet papildu intrigas liesmu. Parēķināju, ka mājinieku starta sastāva vidējais vecums varētu būt septiņus gadus lielāks. Vairāki faktori liecina, ka tam var būt būtiska loma, bet vai izšķiroša?

LMT virslīgas sezonas finišu simboliski arī varētu uzskatīt par tādām kā spēles beigām jeb tās galotni. Ko no tā visa var izlobīt? To, ka pēdējā riņķī no trim favorītēm vissekmīgāk spēlē komanda, kurai ir lielākais vidējais vecums... Šī komanda ir "Liepājas metalurgs", kam bilance trešajā riņķī ir 5 uzvaras un 1 neizšķirts. Vienīgie punkti zaudēti pret Daugavpils "Daugavu" (4 uzvaras, 1 neizšķirts un 1 zaudējums), kam pamatsastāva vidējais vecums arī ir augstāks nekā "Skonto" (5 uzvaras un 1 zaudējums) un FK "Ventspils" (5 uzvaras un 1 zaudējums).

Iepriekšējā kārta bija zīmīga ar to, ka klupa abi galvenie zelta medaļu pretendenti. "Skonto" zaudēja "Daugavai" (0:1), bet FK "Ventspils" piekāpās "Liepājas metalurgam" (0:1). Izvēlējos šo četru komandu starta sastāvus un aprēķināju vidējo vecumu. Rezultāti sekojoši: "Liepājas metalurgs" - 29,1, "Daugava" - 26, FK "Ventspils" - 22,6, bet "Skonto" - 21,9 gadi. Liepājnieku starta sastāvā nebija neviena, kurš būtu jaunāks par 24 gadiem, bet skontiešiem - neviena, kurš vecāks par 25 gadiem... Ar šo visu negrasos apgalvot, ka allaž uzvar vecākās/pieredzes bagātākās komandas (ja tā būtu, otro gadu pēc kārtas par čempioniem kronētu "Liepājas metalurgu"...), taču šajā brīdī tam var būt lielāka nozīme nekā jebkurā citā periodā šosezon. Tātad jācenšas spēlēt ar vēsu prātu, nevis ķert karstu. Pārfrāzējot slavenā Luī van Gāla vārdus, varētu teikt, ka zeltu medaļas iegūs komanda, kurai laukumā būs labākais vienpadsmitnieks nevis vienkārši kluba labākie vienpadsmit futbolisti... "Skonto" galvenajam trenerim Aleksandram Starkovam uz šo lietu mēdz būt ķēriens.

Tomēr pēc zaudējuma daugavpiliešiem Rīgas "Skonto" nometnē nebija grūti pamanīt satraukuma pazīmes, un būtu dīvaini, ja to vispār nebūtu. Jā, tikai otrais zaudējums sezonā, taču tas pamatīgi iecirta gados jaunā sastāva pārliecībai. Priekšā vēl cīņas ar niknākajiem sāncenšiem. Skontieši labi zina, ka ir divus soļus priekšā ventspilniekiem, taču šie soļi būs gaužām smagi. Situācija gandrīz kā snaiperim, kurš nedrīkst kļūdīties. Zaudējums trešdien Liepājā nozīmēs, ka viss izšķirsies svētdien Rīgā pret FK "Ventspils". Nav patīkami, ja kāds nemitīgi min uz papēžiem. Liepājnieki noteikti būs motivēti - tabulā labāk būt otrajiem, turklāt, iespējams, atmaigs kluba prezidenta sirds un sudraba izcīnīšanas gadījumā "nospīd" arī prēmija.

"Skonto" spēlētājiem jānes visai smaga atbildība nasta. Puiši apzinās, ka izlaists tituls no rokām, kas ir tik tuvu, neko labu par viņiem neliecinās. Atbildība ir arī galvenā trenera Aleksandra Starkova priekšā. Viņš virslīgas ietvaros radis būt uzvarētājs, un būs vīlies, ja zelts ies secen. Ja Starkovs nepratīs izcīnīt zeltu tik labvēlīgā situācijā, tas būs akmens viņa trenera psihologa/noskaņotāja/sagatavotāja dārziņā. Arī to puiši diezin vai grib pieļaut.

Trešdien centrālajā mačā liela loma būs arī rezervistu soliņam. Pašreizējiem valsts čempioniem tas ir garāks un pieredzes bagātāks. Tas izpaudās arī iepriekšējā kārtā Kurzemes derbijā, kad Rīdigers Abramčiks vēsā mierā palielināja jaudu uzbrukumā, bet FK "Ventspils" galvenajam trenerim Nuncio Cavetjēri nebija ko likt pretī. Spēles beigu daļā, kad prasīt prasījās agresīva ventspilnieku došanās uzbrukumā, starta sastāvam vairs nebija iekšā, bet jaunu asiņu vienkārši nebija.

Lai "Skonto" garantētu čempionu titulu, atlikušajās trijās spēlēs jāizcīna četri punkti. Pēdējā kārtā pret "Jaunību" diezin vai būs lielas grūtības ierakstīt trīs punktus, taču vēl viens punktiņš gan būs jāizskrāpē no spēlēm pret Kurzemes komandām.