|
Tā mēs jaunos neizaudzināsim
Ilvars Koscinkevičs
Sporta Avīze
Latvijas futbola valstsvienības galvenais treneris Aleksandrs Starkovs turas pie pārbaudītām vērtībām. Kandidātu izvēlē pirms nākamajām divām spēlēm 2012. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā valstsvienības štābs labprātāk skatās atpakaļ nekā uz priekšu...
Pagājušās nedēļas vidū Starkovs pirms spēlēm ar Grieķiju un Gruziju nosauca 19 kandidātus un piebilda, ka būs vēl. Šo izvēli tad arī gaidīju ar interesi. Īpaši tādēļ, ka kandidātu pulkā bija tikai trīs centra pussargi (Juris Laizāns, Vitālijs Astafjevs, Artis Lazdiņš) un, šķita, ka šajā līnijā ar to divām spēlēm var būt "pa īsu". Taču mazliet negaidīti papildus kandidātu pulkam tika pievienoti tikai divi futbolisti, turklāt viņu vidū nebija pussargu.
Pirms papildinājuma nosaukšanas svētdien jau biju dzirdējis, ka tiks aicināts Kristaps Grebis. Pārsteigums tas nebija. Lai gan iepriekš jau bija izsaukti četri uzbrucēji - Māris Verpakovskis, Ģirts Karlsons, Artjoms Rudņevs un Andrejs Perepļotkins – visai īsais malējo pussargu saraksts (trīs) vedināja domāt, ka Perepļotkins vairāk tika aicināts kā malējais pussargs, nevis uzbrucējs. Tāpēc vēl viens uzbrucējs, kurš var pacīnīties par gaisa bumbām otrajā stāvā, var lieti noderēt.
Taču par otru kandidātu biju nedaudz pārsteigts. Tas bija 33 gadu vecais "Liepājas metalurgs" malējais aizsargs Dzintars Zirnis. Pēc pozīcijas, protams, noderīgs futbolists, jo var spēlēt abās aizsardzības malās, kurās rezerves nav plašas. Taču skatoties ne tikai no Dzintara gatavības, bet arī perspektīvas prizmas, sajūsmas saucieniem diezin vai ir jāseko. Labā ziņa ir tā, ka Dzintars pamazām atgūst ”Liepājas metalurgs” galvenā trenera Rīdigera Abramčika uzticību, jo bijis laukumā iepriekšējās trijās virslīgas spēlēs, taču kopumā pēdējā laikā tomēr ir spēlējis visai maz (to ietekmēja arī savainojums). Jau pirms gadiem trijiem varēja novērot, ka Zirņa ātrums krītas nevis pieaug, un malējam aizsargam tā nav laba zīme. Ar to, iespējams, pietiek virslīgā, bet valstsvienībā, nenoniecinot Zirņa prasmes, kā meistarības pamatā ir pieklājīgā pieredze, tas var kļūt par lieku caurumu āderi.
Rezumējot, jautājums ir nedaudz par ko citu. Visticamāk, Starkovs nemainīs aizsardzības kvartetu Kļava, Ivanovs, Gorkšs un Mihadjuks, tāpēc kādēļ gan rezervista ādā nevarēja saukt kādu jauno un skatīties perspektīvā, nevis pagātnē. Piemēram, kaut vai "Skonto" malējo aizsargu Vitāliju Maksimenko, kurš šogad virslīgā ir viens no labākajiem savā pozīcijā. Jā, jauns - 19 gadu, bet pēc gadiem trijiem jau varētu būt pamatsastāva spēlētājs. Ja sāks aicināt pēc gadiem trijiem, tad pamatsastāva vīrs būs (ja, protams, būs, bet uz šo jautājumu šobrīd nevar atbildēt neviens) krietni vēlāk, jo ar "uzrāvienu" būs nokavēts. Jau neaicinās jaunos, kvalitatīva jaunā maiņa nekad neizaugs. Ir mums tādi piemēri, ar kuru novērtēšanu ir nokavēts. Piemēram, tā arī nekad neuzzināsim, vai no centra aizsarga Igora Savčenkova būtu izaudzis kas vairāk par viduvēja virslīgas kluba spēlētāju. Igors parādījās valstsvienības apcirkņos, kad pasē jau bija 25 gadi. Starkova vārdiem sakot, tas vairs nav jauns spēlētājs. Lai iejustos, nepieciešams laiks, bet jo ātrāk šāda iespēja tiks dota, jo lielāka varbūtība, ka kaut kas no tā visa iznāks.
Starkovam nepatīk riskēt, un tas nav nekas jauns. Katram, protams, savs darba stils un arī informācijas fons, taču, skatoties no malas, ir situācijas, kad šķiet, ka tieši lielāka uzdrīkstēšanās ir tas, kas ir vajadzīgs. Malējie aizsargi kā Zirnis un arī Deniss Kačanovs nespēlēs saules mūžu, un, lai cik tas skarbi neizklausītos, vēl nav zvanīts, ka abiem kungiem nākamgad maz atradīsies vieta kādā komandā. Un tad gribot negribot būs jāskatās jauno virzienā, taču dažas iespējas rūdīties jau būs palaistas garām.
Tas pats attiecas uz vārtsargiem. Ja valstsvienības trešā vārtsarga loma "pa lielam" ir tik vien, kā palīdzēt trenēties pirmajiem diviem, kāpēc gan kā trešo numuru nepiesaistīt kādu no jaunajiem? Var skatīties gan U-21 izlases vārtsargu virzienā, gan citiem perspektīvajiem. Piemēram, tuvāk aplūkot strauji progresējušo FK "Jelgava" vārtsargu 23 gadus veco Marku Bogdanovu, kuram, atvairot "pendeles", galva strādā teju tikpat labi kā Andrim Vaņinam. Lai treniņos pasviestu bumbu Vaņinam un Koliņko, diezin vai ir vajadzīgs liels izlases rūdījums, taču tieši to var uzkrāt, ja laikus šāda iespēja tiek dota. Protams, šajā aspektā zemteksts, ļoti iespējams, jau ir pavisam cits. Savā pulciņā kurš katrs strauji netiek ielaists, bet tas jau ir cita raksta vērts stāsts.
|
Login
Register
FAQ
Search
